KAS JĀZINA DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKAM? 

princips "Parāds seko dzīvoklim"

1) Kas ir princips “parāds seko dzīvoklim”?
Ja dzīvoklis tiek brīvprātīgi atsavināts (piem., pirkums, dāvinājums, maiņa), jaunais īpašnieks ir atbildīgs par noteiktiem ar dzīvokli saistītiem maksājumu parādiem likumā noteiktajā apjomā.

2) No kura brīža ir spēkā šāds regulējums?
Regulējums stājas spēkā no 2026. gada 1. janvāra (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.1 pants).

3) Uz kādiem darījumiem tas attiecas?
Regulējums attiecas uz brīvprātīgu atsavināšanu (pirkums, dāvinājums u. tml.). Piespiedu izpilde, mantojums vai citi nestandarta gadījumi var būt ar atšķirīgu juridisko risinājumu, un šādos gadījumos aicinām sazināties ar mums individuāli.

4) Par kādiem maksājumiem jaunais īpašnieks var atbildēt?
Likums paredz atbildību par: (1) pārvaldīšanas izdevumiem; (2) komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu; (3) iemaksām uzkrājumu fondā; (4) maksu par zemes likumiskās lietošanas tiesībām/zemes nomas maksu.

5) Par kādu periodu var “sekot” parāds?
Par pēdējiem 3 gadiem. 

6) Vai jaunajam īpašniekam parāds jāmaksā uzreiz? Vai to var apstrīdēt?
Jā — jaunajam īpašniekam ir pienākums segt likumā noteiktos maksājumus nekavējoties pēc dzīvokļa iegūšanas. Vienlaikus saglabājas tiesības apstrīdēt parāda pamatotību, tostarp arī jau uzsāktā tiesvedībā.

7) Vai jaunais īpašnieks var atgūt samaksāto parādu no iepriekšējā īpašnieka?
Jā — jaunajam īpašniekam ir tiesības prasīt, lai iepriekšējais īpašnieks atlīdzina samaksāto iepriekšējā īpašnieka parādu, ja vien darījuma dokumentos nav noteikts citādi.

8) Kā pircējs var droši pārbaudīt situāciju pirms darījuma?
Pircējam ir jājautā pārdevējam izziņa par maksājumiem vai jāaicina pārdevēju pilnvarot pircēju to saņemt. Ja izziņas nav, pastāv risks, ka kopā ar dzīvokli iegūsi arī likumā noteikto parāda daļu.

9) Kas drīkst pieprasīt izziņu un kā?
Izziņu var pieprasīt dzīvokļa īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona. Lūgumā norādi dzīvokļa adresi, pieprasītāja datus, kontaktinformāciju un izziņas saņemšanas veidu.

10) Kas notiek, ja mājā ir tiešie maksājumi pie pakalpojumu sniedzējiem?
Ja mājā ir tiešie norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem, izziņā tiek norādīta arī informācija par attiecīgajiem pakalpojuma sniedzējiem (bet netiek norādīti parādi pret šiem pakalpojuma sniedzējiem), lai pircējam/īpašniekam būtu skaidrs, kur jāvēršas par atsevišķiem maksājumiem.

11) Kad mēs uzskatām, ka īpašnieks ir nomainīts?
Pret trešajām personām (tai skaitā pret pārvaldnieku) par īpašnieku atzīstams tas, kas ierakstīts zemesgrāmatā (Civillikuma 994. pants). Darījuma dalībniekiem ir pienākums nekavējoties rakstveidā paziņot pārvaldniekam par īpašnieka maiņu un iesniegt īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu.

12) Kāpēc mēs pircējam (kas vēl nav īpašnieks) nevaram pateikt precīzu parāda summu?
Konkrēta parāda informācija ir saistīta ar personas datiem un finanšu saistībām, tāpēc to izsniedzam tikai īpašniekam vai pilnvarotai personai (izziņas formā), ievērojot datu aizsardzības prasības (GDPR un Fizisko personu datu apstrādes likums).